Biotopu kartēšana šogad noslēdzas, bet
kopsavilkums par pirmo visas Latvijas dabas vērtību inventarizāciju sešās
biotopu grupās būs pieejamas nākamā gada otrajā pusē.
Visaptverošā Eiropas Savienības (ES)
nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu apzināšana ir visapjomīgākā no trim projekta
aktivitātēm, ko iedzīvotāji visbiežāk asociē ar dabas skaitīšanu. Tas saistīts
ar lielo iesaistīto personu loku, jo informatīvās vēstules
par ekspertu apsekojumiem jau saņēmuši vairāk nekā 130 tūkstoši zemju īpašnieku
ikvienā Latvijas novadā. Lai skaidrotu dabas skaitīšanas nepieciešamību,
procesus, ieguvumus un sniegtu atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, ir
aizvadīti semināri 65 pašvaldībās.
Vēstuli par apsekojuma rezultātiem tiek
sūtīta tikai tad, ja teritorijā ir konstatēts biotops. Zemes īpašnieks ir
pirmais, kas uzzina dabas skaitīšanas rezultātus, pēc tam tie digitālā veidā
tiek ievadīti dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (http://ozols.daba.gov.lv/pub), kur
pieejami ikvienam interesentam.
Pateicoties dabas ekspertu vērīgumam un
specifiskajām zināšanām, aizvadīto triju sezonu laikā ir atklātas četras līdz
šim nezināmas alas, viens pilskalns, divas jaunas augu sugas, piecas jaunas
sēņu, tostarp divas piepju sugas, piecas jaunas sūnu sugas, četras jaunas
ķērpju sugas, divas jaunas lielās kosas atradnes un daudzu citus reto sugu
jaunas atradnes.
Jau ceturto gadu visu triju aktivitāšu
īstenošanu kopumā nodrošina ap 400 cilvēku. Līdztekus biotopu kartēšanai, to
aizņemtās platības un kvalitātes noteikšanai pēc zinātniski pamatotiem
kritērijiem, iegūto datu pārbaudei un zemju īpašnieku informēšanai, kā arī datu
digitalizēšanai tiek veikta arī 25 esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
(ĪADT) dabas aizsardzības plānu, kā arī 5 sugu aizsardzības plānu izstrāde.
No sākotnēji plānotajiem 20 ĪADT plāniem,
kuru skaits pērn tika palielināts līdz 25 plāniem, 13 jau ir izstrādāti. Šobrīd
notiek aktīvs darbs pie atlikušajiem 12 plāniem, tostarp Gaujas un Ķemeru
Nacionālajā parkā un Lubāna mitrājā. Šo triju lielo teritoriju aktuālos biotopu
datus un jauno, mūsdienām atbilstošo aizsardzības jeb apsaimniekošanas plānu
gaida ne vien iedzīvotāji, bet arī pašvaldības. Jo dabas vērtību profesionāla
apzināšana, izvērtējums un plānā iekļautie izspriestie priekšlikumi paver ceļu
to ātrākai īstenošanai ar ES fondu atbalstu. Tādēļ Pārvalde aicina
iedzīvotājus, pašvaldības un citus interesentus aktīvi iesaistīties plānu
izstrādē, lai visi priekšlikumi tiktu analizēti savlaicīgi un konstruktīvi.
No pieciem sugu aizsardzības plāniem
šobrīd ir izstrādāts plāns sugu grupai “Pūces”.
Dīķa naktssikspārņa un sugu grupai “Roņi” plāns ir izstrādes finiša taisnē.
Plānots, ka šie plāni līdz ar platausainā sikspārņa un sugu grupas “Dzeņi”
plānu tiks izstrādāti līdz šī gada beigām.
Visas trīs dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide
labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai
Latvijā” aktivitātes jāpaveic līdz 2023. gada 31. decembrim. Aktuālā
informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv
un www.daba.gov.lv.
Plašāka informācija:
Ilze Reinika
Dabas aizsardzības pārvalde
Dabas skaitīšanas vadītājas asistente
Tālrunis – 27858275
E-pasts – ilze.reinika@daba.gov.lv
www.skaitamdabu.gov.lv
