Laini Kainaizi un Guntu Brakovsku
vieno īpašas attiecības un mīlestība pret kokiem. L. Kainaize daudzus gadus piedalījusies Imanta Ziedoņu vadītajā Dižkoku
atbrīvošanas grupā, taču interese par kokiem un to apjūsmošana māksliniecei ir
tuva jau kopš bērnības.
Izstādē „Koki. Dižkoki.” Dabas
muzejā būs skatāmas L. Kainaizes gleznas eļļas tehnikā, tostarp senākie darbi
„Ozols Vidzemē” (1993) un „Katrīnas liepas” (1993). Ekspozīcijas centrālā
glezna būs „Jānis Jāņos” – veltījums dabas draugam, ornitologam, publicistam
Jānim Brikmanim, kurš vērīgi un ar bijību licis ieklausīties un ielūkoties
dabas norisēs dažādos gadalaikos. Vīrs, kurš turējis godā tautas tradīcijas.
Viņa galvu rotā ozolzaru vainags.
„Mani koki aptver daudzus Latvijas
novadus, piemēram, Zemgalē – „Zīlēnu osis”, pie dižā gleznotāja Ģederta Eliasa
un viņa dzimtas mājām. Netālu no Rundāles Svitenes muižas teritorijā ir
gleznots Svitenes dižozols „Svitenes dārzā”. Kurzemē – gleznota „Zviedru
cepure”, kur karavīri sabēruši kalnu ar cepurēm un pēc tam iestādījuši liepu un
ozolu. „Starp kastaņiem” ir tapis Aizputes baznīcas kalna pakājē pie Tebras
upes. Latgalē – pie Rinkeviču mājām gleznoju „Vītolu”. Vidzemē – Ķeipenes
apkārtnē tapuši „Ozols”, „Aleja ar gaismu” un netālajā Taurupē – „Taurupes
ozoli””, stāsta māksliniece.
L. Kainaizes personālizstādes
notikušas daudzviet Latvijā, arī Vācijā, Ukrainā, Lietuvā. Darbi eksponēti
izstādēs Gruzijā, Uzbekistānā, Krievijā, Somijā, Nīderlandē, Francijā, Anglijā,
Indijā, ASV.
Gleznotājas Guntas Brakovskas aizraušanās ir Latvijas ziemeļnieciskā daba, kas
iedvesmo visos gadalaikos, bet īpaši saistoši māksliniecei ir Latvijas varenie
dižkoki. Kopā ar Dabas retumu krātuves dibinātāju un vadītāju Gunti Eniņu
apzināšanas un izpētes ekspedīcijās iepazīti daudzi dižkoki. Taču līdzās to
apjūsmošanai un saglabāšanai, piedzīvota arī cilvēku vienaldzība, „zaļojošos
milzeņus, kuri varētu iepriecināt vēl daudzas paaudzes, nozāģē”, ar nožēlu
raksta G. Brakovska.
Starp gleznotajiem un zīmētajiem
dižkokiem, G. Brakovskai visiedvesmojošākais ir Kaņepju dižozols – otrais
resnākais Baltijas valstīs. Māksliniece gleznojusi Vidzemes tāļu reljefās
pakalnes, Daugavu un Gauju, varenos mežu masīvus un atsevišķus kokus.
Izstādē apmeklētājus sagaidīs
vītoli, priedes, oši, kastaņi, liepas un ozoli.
Informāciju sagatavoja:
Polīna Šķiņķe
Latvijas Dabas muzeja
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67356058
E-pasts:
polina.skinke@ldm.gov.lv